Šobrīd pasaulē ar vien lielāku popularitāti iegūst enerģijas dzērieni. Tiem ir mūsdienīgi un pat izaicinoši iepakojumi, kā arī to ražotāji atvēl iespaidīgu finansējumu, lai šie produkti tiktu reklamēti ar sabiedrībā populāru cilvēku palīdzību. Pārsvarā enerģijas dzērienus reklamē pazīstami sportisti, uz kuriem skatās un ar kuru viedokli rēķinās daudzi jaunie sportisti, kas grib līdzināties saviem elkiem. Pēc Amerikas Pediatrijas akadēmijas datiem 50% no enerģijas dzērienu patērētājiem ir bērni un jaunieši.

Enerģijas dzērieniem nepiemīt nekādas uzturvērtību īpašības. Šie dzērieni ir pat kaitīgi bērnu veselībai. Pamatā dzērienu galvenā efektu dodošā viela ir kofeīns. Pētījumi ir pierādījuši, ka bērns, tikai izdzerot vienu mazo enerģijas dzērienu – ap 200 ml, jau ir pārsniedzis dienas kofeīna devu, kas viņa organismam būtu nekaitīga. Enerģijas dzēriena sastāvā ir ļoti daudzas citas vielas, kurās arī ir kofeīns: guarana, zaļās tējas ekstrakts un citas vielas, bet visbiežāk tās uz etiķetes nav norādītas kā kofeīna avots. Bērnu un jauniešu vecumā ir ļoti viegli pārsniegt pieļaujamo kofeīna devu, un tā var palikt toksiska jaunajam organismam. Palielināta kofeīna deva ir saistīta ar paaugstinātu risku hipertensijai (paaugstinātam asinsspiedienam), sirds aritmijai, vemšanai un dažos gadījumos pat var izraisīt nāvi. Turklāt hroniska (ilgstoši) paaugstināta kofeīna deva jauniešu un bērnu organismam, kā tas šobrīd veidojas, lietojot enerģijas dzērienus ikdienas uzturā, nav vēl pasaulē izpētīta, t.i., vēl nav apzināts tas kaitējums, ko šī konstatētā problēma rada cilvēkam viņa brieduma gados un kā tas kopumā ietekmēs sabiedrības veselību pēc gadiem desmit vai divdesmit. Bet jau tagad ir nepārprotami pierādīts, ka kofeīna regulāra pārdozēšana palielina normālo asinsspiedienu, izjauc gulēšanas paradumus, paaugstina risku uz psiholoģiska rakstura saslimšanām un rada fizioloģisku atkarību (Wolks un kolēģi, 2012).

• Enerģijas dzērienu lietošana tiek saistīta arī ar aptaukošanās risku. Šie dzērieni izmaina bērna bioķīmiskos procesus, kas vēlāk var kalpot kā viens no faktoriem palielinātam svaram.
• Dzerot enerģijas dzērienus, bieži vien tiek novērotas galvas sāpes un migrēna. Mainot uzņemto kofeīna daudzumu ikdienā, šīs galvas sāpes var paradīties biežāk.
• Enerģijas dzērieni satur ļoti daudz cukura, kas var izraisīt 2.tipa cukura diabētu.
• Dažas enerģijas dzērienu sastāvdaļas ietekmē medikamentu iedarbību. Īpaši medikamentiem, kas domāti pret depresiju.
• Bērni var tikt ietekmēti arī psiholoģiski, jo enerģijas dzērienu lietošana izraisa bezmiegu. Kad bērns vai jaunietis nav izgulējies, viņam rodas paaugstināta nenoturība pret stresu un nemiers, kas var ietekmēt gan skolas gaitas, gan ikdienas dzīvi.
• Palielinātas enerģijas dzērienu devas sekmē B grupas vitamīnu pārdozēšanu, kas rada aknu un nervu bojājumus.

Šobrīd Latvijā nekas neierobežo enerģijas dzērienu tirdzniecību bērniem un jauniešiem. Manuprāt, šo dzērienu pārdošana nepilngadīgajiem būtu nopietni jāierobežo, turklāt vecākiem vai citiem pieaugušajiem, kas atbild par bērnu un kam rūp konkrētā bērna un jaunieša veselība, ļoti stingri jāuzrauga to lietošana. Arī Latvijas sabiedrībai, kas jau tā esam nopietnās demogrāfijas problēmās, būtu vērts iestāties par katra bērna un jauna cilvēka veselības saglabāšanu un panākt tādu normu ieviešanu, kas nepieļautu, ka mazi bērni var paši iegādāties plaši izplatītos enerģijas dzērienus.

Ir būtiska atšķirība starp sportam nepieciešamajiem enerģijas dzērieniem un kofeīna pārsātinātajiem tonusa uzturēšanas enerģijas dzērieniem, un šos dzērienus nevar salīdzināt.

Bērniem un jauniešiem, ir īpaši tiem, kas ikdienā nodarbojas ar sportu un veic regulārus treniņus, svarīgi uzņemt nepieciešamo šķidruma daudzumu. Lai jaunietim, kas sporto, nenotiktu ķermeņa atūdeņošanās (dehidratācija), dienā tie ir 2 līdz pat 3 l šķidruma.

Ir ļoti vienkāršs veids kā bērniem un jauniešiem pagatavot pašiem savu enerģijas dzērienu. Turklāt ļoti svarīgi, ka dzēriena pagatavošanā piedalās pats jaunais sportists. Tas dod apziņu un pārliecību, ka šis dzēriens ir veselīgs enerģijas avots, kas pie lielas fiziskas slodzes var palīdzēt organismam justies labāk, turklāt radina jauno sportistu vienmēr kontrolēt un izvērtēt to, ko lieto uzturā. Un šis paradums var izrādīties ļoti būtisks profesionālajā sportā, kad sportists ir pakļauts regulārām dopinga pārbaudēm.

Sporta dzēriena pagatavošanai ir nepieciešams 0,5-1l ūdens, citrons, laims, apelsīns vai kādi citi sulīgs auglis, pavisam nedaudz sāls – daži graudiņi, un pavisam nedaudz cukurs – mazāk kā tējkarote. Ūdenī iespiež izvēlētā augļa sulu, pievieno paris graudiņus sāli un nedaudz cukuru. Ja patīk, var pievienot arī piparmētru lapiņas. Otrs variants ir augļu vietā izmantot kādu mājās pieejamo ievārījumu, bet tad vairs dzērienam nedrīkst likt klāt cukuru. Attiecības sastāvdaļām var lietot pēc pašu ieskatiem. Vienīgais, kas jāņem vērā, lai dzērienam netiek pievienots pārlieku daudz cukurs un sāls. Šādi tiek iegūts veselīgs enerģijas dzēriens, kas tiešām ir nepieciešams sportiskajām aktivitātēm.

Tomēr visi eksperti atzīst, ka pamatu pamats kā bērnam un jaunietim iegūt enerģiju, ir pilnvērtīgs uzturs, labi saplānotas fiziskās aktivitātes un labs miegs, kas ilgst vismaz 8 stundas.

Izmantotā literatūra: 1. Wolk BJ, Ganetsky M, Babu KM; Toxicity of energy drinks; Curr Opin Pediatr. 2012 Apr;24(2):243-51. doi: 10.1097/MOP.0b013e3283506827
2. http://pediatrics.aappublications.org/content/127/6/1182.full?sid=1af2837a-6401-426a-a9fa-cc73b9321c39;